Kā ģeopolitika ietekmē degvielas cenas Latvijā?
Degvielas cenu Latvijā ietekmē ne tikai nodokļi, tirgotāju uzcenojums vai konkurence starp degvielas uzpildes stacijām. Būtiska nozīme ir arī notikumiem pasaulē — kariem, sankcijām, politiskajai nestabilitātei un traucējumiem naftas piegādēs.
Latvija pati naftu būtiskā apjomā neiegūst, tāpēc degvielas tirgus ir cieši saistīts ar situāciju pasaules enerģijas tirgū.
Kāpēc konflikts Tuvajos Austrumos ietekmē cenas Latvijā
Nafta tiek tirgota globālā tirgū. Tas nozīmē, ka nav nepieciešams, lai Latvija pirktu naftu tieši no Irānas vai citas konfliktā iesaistītas valsts.
Ja tirgū rodas bažas, ka pasaulē varētu samazināties pieejamais naftas daudzums, tās cena var pieaugt arī Eiropā.
2025. gadā aptuveni 20 miljoni barelu naftas un naftas produktu dienā tika transportēti caur Hormuza šaurumu. Tas veidoja aptuveni ceturto daļu no pasaules jūras ceļā pārvadātās naftas. Tāpēc jebkādi būtiski traucējumi šajā reģionā var ātri ietekmēt pasaules tirgu.
Īpaši nozīmīgs ir fakts, ka caur Hormuza šaurumu naftu eksportē vairākas lielas naftas ieguves valstis — Saūda Arābija, Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita un Irāna.
Irānas konflikts un naftas cena
2026. gada konflikts Tuvajos Austrumos būtiski ierobežoja kuģošanu caur Hormuza šaurumu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra šo situāciju raksturoja kā vienu no lielākajiem naftas piegādes traucējumiem pasaules tirgus vēsturē.
Pirms konflikta caur Hormuza šaurumu tika pārvadāti aptuveni 20 miljoni barelu naftas un naftas produktu dienā. Pēc konflikta sākuma plūsma strauji samazinājās.
Tas neizbēgami ietekmēja arī naftas cenu pasaules tirgū.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka cenu ietekmē ne tikai faktiski zaudētās piegādes.
Tirgus reaģē arī uz risku.
Ja naftas tirgotāji uzskata, ka konflikts var paplašināties, var tikt bojāta naftas infrastruktūra vai var tikt slēgti nozīmīgi transporta ceļi, naftas cena var pieaugt vēl pirms fiziski rodas būtisks naftas trūkums.
Kāpēc cena Latvijā nepalielinās tajā pašā dienā
Naftas cenas izmaiņas pasaules biržās nenozīmē, ka nākamajā rītā degvielas cena Latvijas uzpildes stacijās mainīsies tieši tādā pašā apmērā.
Starp jēlnaftas cenu un degvielas cenu uzpildes stacijā ir vairāki posmi:
- naftas ieguve;
- transportēšana;
- pārstrāde naftas pārstrādes rūpnīcā;
- benzīna un dīzeļdegvielas vairumtirdzniecība;
- piegāde degvielas uzpildes stacijām;
- nodokļi;
- tirgotāja uzcenojums.
Turklāt degvielas tirgotāji daļu degvielas jau ir iegādājušies iepriekš.
Tāpēc pasaules tirgus cenu izmaiņas Latvijā parasti parādās ar zināmu nobīdi.
Latvija nepērk degvielu tieši no Irānas — kāpēc tad cena mainās?
Tas ir viens no biežākajiem pārpratumiem.
Liela daļa Latvijas importēto minerālo degvielu un naftas produktu nāk no citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, 2025. gadā nozīmīgākie šo produktu piegādātāji Latvijai bija Lietuva un Somija.
Taču arī šo valstu pārstrādes uzņēmumi darbojas tajā pašā pasaules naftas tirgū.
Ja pasaules tirgū nafta kļūst dārgāka, pieaug arī izejvielas cena Eiropas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Tāpēc pasaules naftas cenas izmaiņas galu galā sasniedz arī Latviju.
Naftas tirgus jau vairākkārt piedzīvojis ģeopolitiskus satricinājumus
Mūsdienu situācija nav unikāla. Naftas cenas pēdējo 50 gadu laikā vairākkārt strauji mainījušās politisku notikumu dēļ.
1973. gada naftas krīze
1973. gadā vairākas arābu naftas eksportētājvalstis noteica naftas embargo valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Jomkipura kara laikā.
Naftas cena dažu mēnešu laikā pieauga aptuveni četras reizes.
Tas izraisīja degvielas trūkumu vairākās Rietumvalstīs un ievērojami veicināja inflāciju.
Šī krīze bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad pasaule skaidri ieraudzīja, cik cieši enerģētika ir saistīta ar ģeopolitiku.
1979. gada Irānas revolūcija
Nākamais lielais satricinājums notika tikai dažus gadus vēlāk.
Irānas revolūcijas laikā valsts naftas ieguve strauji samazinājās. 1979. gada sākumā Irānas naftas ieguves kritums sasniedza aptuveni 4,8 miljonus barelu dienā — toreiz tas bija ap 7% no pasaules naftas ieguves.
Taču cenu kāpumu pastiprināja ne tikai faktiskā naftas piegādes samazināšanās.
Tirgū radās bažas par iespējamu turpmāku deficītu, uzņēmumi sāka veidot lielākus krājumus, un naftas cena no 1979. gada aprīļa līdz 1980. gada aprīlim vairāk nekā dubultojās.
Tas ir labs piemērs tam, kā cenu var ietekmēt ne tikai pati krīze, bet arī tirgus dalībnieku gaidas.
Persijas līča karš 1990.–1991. gadā
Kad Irāka 1990. gadā iebruka Kuveitā, tirgus zaudēja ievērojamu daļu abu valstu naftas piegāžu.
Naftas cena īsā laikā strauji pieauga.
Tomēr pēc militārās situācijas stabilizēšanās un alternatīvu piegāžu palielināšanās cenas arī samērā ātri samazinājās.
Tas parāda vēl vienu naftas tirgus īpatnību — ģeopolitikas izraisīti cenu lēcieni ne vienmēr ir ilgstoši.
Ne katrs karš nozīmē ilgstoši augstu degvielas cenu
Lai gan politiskie konflikti bieži palielina naftas cenu, pats konflikta fakts vēl nenozīmē, ka cenas turpinās augt.
Svarīgākais jautājums ir tas, vai konflikts faktiski samazina naftas piegādi.
Ja tirgus atrod alternatīvus piegādes ceļus, citas valstis palielina ieguvi vai tiek izmantoti stratēģiskie naftas krājumi, cenu spiediens var mazināties.
Savukārt ilgstoši traucējumi tādos stratēģiskos transporta ceļos kā Hormuza šaurums var radīt daudz lielāku ietekmi.
Kā ģeopolitika nonāk līdz Latvijas degvielas uzpildes stacijai
Vienkāršoti šo procesu var attēlot šādi:
ģeopolitisks konflikts → piegādes risks → naftas cenas pieaugums → dārgāka degvielas ražošana Eiropā → augstāka vairumtirdzniecības cena → degvielas cenas izmaiņas Latvijā.
Tomēr gala cenu Latvijā joprojām ietekmē arī akcīzes nodoklis, PVN, eiro un ASV dolāra valūtas kurss, loģistikas izmaksas un konkurence starp degvielas tirgotājiem.
Tāpēc pasaules naftas cenas izmaiņas nekad netiek pārnestas uz degvielas uzpildes staciju cenām attiecībā viens pret vienu.
Secinājums
Latvija ir neliela daļa no globālā enerģijas tirgus, tāpēc pasaules ģeopolitiskie notikumi var ietekmēt arī mūsu degvielas cenas.
Īpaši būtiski ir konflikti reģionos, kuros tiek iegūta vai transportēta liela daļa pasaules naftas.
Irānas un Hormuza šauruma gadījums to labi ilustrē — pat ja degviela Latvijas uzpildes stacijās nenāk tieši no Irānas, traucējumi vienā no pasaules svarīgākajiem naftas transporta ceļiem ietekmē kopējo tirgus cenu, kas savukārt pakāpeniski nonāk arī līdz Latvijas autobraucējiem.